ODRIJAS HEPBERNAS DZĪVESSTĀSTS (ODRY HEPBURN STORY)
Biogrāfiskā drāma, ASV.
Režisors: Stīvens Robmens.
Lomās: Dženifera Lova Hjūita, Frānsisa Fišere, Eriks Makormaks.
Filmas pamatā - slavenās aktrises Odrijas Hepbernas dzīvesstāsts, kas līdzinās stāstam par Pelnrušķīti. Vēstījums sākas ar epizodi, kas rāda filmas „Brokastis Tifānijā” uzņemšanu. Tad Odrija atceras savu bērnību, drūmos kara gadus, attiecības ģimenē, baletu, kas ilgu laiku viņai bija savu spēju apliecināšana un glābējs. Odrijai daudz nākas domāt par tēvu, jo, kaut arī ģimenē īstas saskaņas nav bijis, kad tēvs aiziet no ģimenes, viņa sāpīgi izjūt tā zaudējumu. Tikai daudz vēlāk Odrija Hepberna atrod savu tēvu un tad – jau viņa var palīdzēt tēvam dzīvot. Filmā Odrija Hepberna atceras arī savu radošo darbu, panākumus un slavu. Spilgtākās lomas, kas uz visiem laikiem iegājušas kino vēsturē: „Romas brīvdienas” (1953), „Brokastis „Tifānijā”” (1961), „Mana skaistā lēdija” (1964).
Odrija Hepberna (angļu: Audrey Hepburn; 1929. gada 4. maijs - 1993. gada 20. janvāris), dzimusi Odrija Ketlīna Rustona (angļu: Audrey Kathleen Ruston), bija nīderlandiešu izcelsmes angļu aktrise un fotomodele.
Odrija Ketlīna Rustona bija vienīgais bērns brita Džozefa Viktora Antonija Rustona un viņa otrās sievas bijušās baroneses Ellas van Hēmstras, holandiešu aristokrātes, ģimenē.
Viņas tēvs vēlāk pieņēma vecvecmāmiņas Ketlīnas Hepbernas uzvārdu, tādējādi Odrijas uzvārds kļuva Hepberna-Rustona. Hepbernai ir divi pusbrāļi no mātes pirmās laulības ar holandiešu muižnieku Džonkhīru Hendriku Gustafu Ādolfu Quarlzu van Uffordu - Džonkhīrs Arnouds Roberts Aleksandrs "Alekss" Qarlzs van Uffords un Džonkhīrs Ians Edgars Brūss Quarlzs van Uffords.
1935. gadā Hepbernas vecāki izšķīrās un viņas tēvs ģimeni atstāja. Vēlāk šo viņa nosauca par traumatiskāko dzīves brīdi. Ar Sarkanā krusta palīdzību, viņa noskaidroja tēva atrašanās vietu, uzturēja kontaktu un finansiāli atbalstīja līdz viņa mūža galam.
1939. gadā ģimene pārcēlās uz vectēva māju Arnhemā, Nīderlandē, ticot, ka Vācija šai valstij neuzbruks. No 1939. gada līdz 1945. gadam Odrija apmeklēja Arnhemas Konservatoriju, kurā līdzās standarta mācību priekšmetiem apguva arī baleta pamatus. 1940. gadā vācieši iebruka Nīderlandē. Vācu okupācijas laikā Hepberna pieņēma vārdu Edda van Hēmstra (Edda van Heemstra), jo "angliski skanošs" vārds tika uzskatīts par bīstamu. Tas nekad nekļuva par viņas likumīgo vārdu. Vārds Edda bija atvasināts no mātes vārda Ella.
Ap 1944. gadu Hepberna kļuva par prasmīgu balerīnu. Viņa slepeni uzstājās cilvēku grupām, lai savāktu naudu Holandes pretošanās kustībai. Pēc Sabiedroto frontes atklāšanas D-dienā, dzīves apstākļi pasliktinājās. Arnhemu nopostīja artilērijas ugunis, kas bija daļa no operācijas Market Garden. Sekojošā bada laikā, 1944. gada ziemā, vācu armija konfiscēja ēdienu un degvielu. Cilvēki mira no bada un aukstuma. Hepberna un daudzi citi cilvēki izdzīvoja cepot biskvītus, miltus izgatavojot no tulpju sīpoliem.
Odrija īsināja laiku zīmējot, daži bēnības zīmējumi ir apskatāmi arī šodien. Kad valsts tika atbrīvota, iedzīvotāji varēja saņemt Apvienoto Nāciju palīdzības un rehabiltitācijas preces. Hepbernas kara laika pieredze ir viens no galvenajiem iemesliem kādēļ viņa iesaistījās UNICEF brīvprātīgajā darbā.
Hepberna ir Anglijas karaļa Edvarda III tiešs pēctecis. Viņa piedzima un uzauga Beļģijā. Odrija divreiz apprecējās - pirmoreiz ar amerikāņu aktieri Melu Fereru (laulība ilga no 1954. līdz 1968. gadam) un otrreiz ar itāļu dakteri Andrea Doti (1969 - 1982). Turklāt, 1950. gadu sākumā aktrise bija saderināta ar jauno Džeimsu Hensonu, tomēr pēdējā brīdī kāzas atcēla. Hepbernai ir divi bērni - Šons Hepberns Ferers (dzimis 1960.) un Luka Doti (dzimis 1970.). Viņa nomira 1993. gada 20. janvārī no vēdera dobuma vēža.
No Vikipēdijas par Odriju Hepbernu
