ZEBRAS: RAKSTI ZĀLĒ (ZEBRA: PATTERNS IN THE GRASS).

Dokumentālā filma
Daba ir krietni piestrādājusi pie zebras ārējā noformējuma: tas izdevies spilgts un oriģināls, tikai – vai vienmēr šī greznība ir vajadzīga un vietā?
Ja zebra sadomā paēst svaigu zālīti zaļā klajumā, tad šis svītrainais tērps izskatās visai izaicinošs. Bet kā ir, tā ir: filma plaši un pamatīgi stāsta un rāda zebras, to izplatības vietas, iztikšanas un izdzīvošanas paradumus. Zebras turas lielos baros, tā arī notiek migrācija - „organizēti”, dzīvo draudzīgi, visās gaitās mazie zebru bērniņi turas pie mātes sāniem. Ir sava reize rotaļām, sīkiem ķīviņiem, atpūtai. Tāda ir zebru dzīve, ja vēders pilns.
Bet filmā diezgan bieži un ilgi rādīti dzīvnieki, kas zebrai nav ne draugi, ne radinieki. Lauva guļ zālē un apcerīgi lūkojas... Lauva domā par kārtējo ēdienreizi, kas kaut kur klejo... Lauvai tāda svītraina zebra ir tikai ēdiens. Abiem jābūt modriem ,jāpaļaujas uz savu veiklību un ātrumu. Viss risinās ar mainīgām sekmēm – kādreiz zebrai izdodas glābt savu dzīvību, un lauva paliek neēdis. Bet ne vienmēr tāda veiksme - lauva tomēr grib ēst, arī bērni jābaro...