BRĀLĪBA

Dokumentālā filma.
Kadrā lauvas galva – pavisam tuvu, ilgi, lai var ielūkoties acīs, lai var novērtēt krāsojumu, lai var padomāt, ka mūsu acu priekšā ir dzīva būtne ar savām tiesībām... Lauvu ģimene – tāpat var ilgi vērot, kā lauvu māte aprūpē savus mazuļus, kā audzina un māca mazos dauzoņas. Viņiem visiem jāizaug par lielām lauvām, par īstiem plēsoņām. Un līdzās – ieskats pagātnē, kas stāsta par cilvēka un lauvas attiecībām. Ka cilvēks pret lauvu ir tīrais knislis, to nemaz nevajag apliecināt, bet, kad cilvēka rokās ir ieroči, tad spēku samērs mainās. Tad lauva kļūst par objektu, tad neviens vairs neskatās viņam acīs. Tad šauj, tad nogalina, tad krāj lauvu ādas un krauj kaudzē lauvu kaulus. Un atkal lauvu dzīve – atkal vecāku rūpes par pēcnācējiem. Filmā gan plēsoņu augšana, gan audzināšanas process. Plēsoņam vajadzīgi zobi - ir, vajadzīgas krietnas ķepas ar asiem nagiem – ir, plēsoņam, tāpat kā citām dzīvām radībām, jāprot slēpties – grūti pamanīt lauvu uz dzeltenas zāles fona. Ātrums – bieži vien arī plēsoņām tas ir tik vajadzīgs izdzīvošanas vārdā.