Producentu grupa "Screen Vision"
Anša Epnera studija AVE
"From Latvia to Irland, from Irland to Latvia" – pa šādu trajektoriju regulāri ceļo telefonsarunas, vēstules, pakas un mūsu tautieši. Desmitiem tūkstoši latviešu šobrīd dzīvo šādā starpstāvoklī – ne mājās, ne ciemos; ne cepti, ne vārīti. Ar cerību, ka tas tikai pagaidām. Vispirms jānopelna mācībām, tad dzīvoklim, jumts jāsalabo. Vēl vienu gadiņu jāpapelna, lai var paceļot, nopirkt jaunu auto un tad gan mājās... Īstā dzīve sāksies pēc tam, kad būs pietiekami sapelnīts. Pagaidām tas tikai tāds Starpstāvoklis. Ne jau uz visiem laikiem. Starpstāvoklis nešķiro labs vai slikts cilvēks, gudrs vai muļķis, ar vai bez zinātniskā grāda. Tas piemeklē arī mājā palikušos un gaidošos. Gandrīz vai uz katras Latvijas mazpilsētas ielas ir starpstāvokļa sajūta. Tā virmo gaisā un izveido īpatnējas ģimenes attiecības, tā arvien vairāk plosa mūsu nāciju gabaliņos. Īrijā naudu pelnošie mājās parādās tikai Jāņos un Ziemassvētkos. Saēdušies rupjmaizi un biezpienu, ko ārzemēs nenopirkt, viņi dodas atpakaļ pelnīt - vēl tikai uz vienu sezonu. Bet Starpstāvoklis pa to laiku skaita laiku un veido jaunu paaudzi Latvijas vēsturē, kura ir ierauta šajā jezgā un tik viegli vairs netiek ārā. Sūrs darbs, saldi augļi – latviešu sakāmvārds palīdz izturēt abās Starpstāvokļa pusēs. Bagātie arī raud – skaidra lieta, ka laime nav naudā, bet bez tās arī nevar. Nu gribas to pamatu zem kājām un mājas sajūtu. Cik tad ilgi dzīvosi pagaidu stāvoklī kopmītnēs? Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādams - Īrijas latvieši nākošgad rīkos savus Dziesmusvētkus. Nebūs viņiem jākāpj uz skatuves ar caurām pastalām, arī īri redzēs kā latvieši par bēdu nebēdāja, bet, Pūt vējiņi dziedot, iespējams, būs tāda Vidzemes, Zemgalas, Latgales, Kurzemes un Ārzemes starpstāvokļa sajūta. Mēs jau te tikai pagaidām uzdziedam, lai bērni svešumā neaizmirst latviešu tautasdziesmas un parunas.
Radošās grupas pārstāvji Inese Kļava, Ivars Zviedris un Laima Muktupāvela: “Projekta aktualitāte un mērķi ir skaidri un saprotami: ir brīdis, kad daudziem latviešiem ir jāizšķiras – doties projām no valsts vai turpināt cīņu šeit. Mēs nepiedāvājam gatavu recepti, bet liekam aizdomāties, ka ne viss ir viegli un skaisti arī ārpusē. Taču mūsu nostāja nav arī negatīva, jo daudziem šī ir liela dzīves pieredze un skola. No Latvijas aizbrauc simtiem tūkstošu cilvēku, tieši darbspējīgo. Mūsu – audiovizuālo mākslu pratēju – rokās ir pavērt to aizkaru, kas sedz mītus par aizbraukušajiem un viņu dzīvēm, tādējādi kādam varbūt palīdzot izšķirties par palikšanas (vai tomēr aizbraukšanas) soli, citam palīdzot saprast, ka tikai zināšanas var paglābt no nepatīkamām situācijām ārvalstīs.”
