Krievijas neskartā daba. Dokumentālā filma.

1. sērija. Kamčatka
Kamčatkas pussala atrodas pašos Krievijas austrumos un tiek uzskatīta par vienu no ģeotermiski aktīvākajām zonām pasaulē tās 29 aktīvo vulkānu dēļ. Tur brūnie lāči gaida lašu nārstu, jūras un klinšu ērgļi cīnās par vietu pie āliņģa, un lapsas un āmrijas plēšas maitas dēļ. Tur tiekas uguns un ledus, vasaras ir īsas, bet ziemas – garas un bargas.

2. sērija. Usūrija
Krievijas Klusā okeāna piekrastē plešas plaši meži un dzīvo viens no retākajiem un majestātiskajiem dzīvniekiem pasaulē – Usūrijas tīģeris. Hankas ezerā savu mājvietu radis Ķīnas mīkstādainais bruņurupucis, bet tuvējās upēs krastos medī milzīgais Blekistona zivju ūpis. Turpat sastopami arī pēdējie 40 pasaulē zināmie Amūras leopardi.

3. sērija. Sibīrija
Sibīrija aizņem desmit tūkstošus kvadrātkilometru lielu platību, kas ir gandrīz 10 procenti sauszemes. Tur valda -40 grādu sals, un laika periodā no novembra līdz februārim valda īsta ziema, apklādama zemi ar 80 centimetru biezu sniega segu. Lai izdzīvotu tādā vidē, ikvienam ir jābūt stipram un sīkstam.

4. sērija. Kaukāzs
Krievijas pašos dienvidrietumos atrodas Kaukāzs, lielā šķirtne starp Eiropu un Āziju. Tur valda krāšņa, dažāda, bagātīga daba un dzīvo teju visu krāsu un lielumu dzīvnieki. Tur kalnu korēs rotājas sniegs, bet piekājē plešas tuksnesis. Taču ikvienā no šīm vidēm ir savi iemītnieki.

5. sērija. Arktika
Krievijas ziemeļos atrodas Arktika. Tās ledus klātā teritorija ir divreiz lielāka par Austrāliju. Sasalstot okeānam, mainīgā piekraste saplūst kopā ar ūdeni un veido vienotu veselumu. Lai izdzīvotu tās skarbajā vidē, nepieciešama īpaša pielāgošanās un izturība.

6. sērija. Urāli
Urālus var uzskatīt par Krievijas aizvēsturiskāko daļu. Tur purvi mijas ar kalniem un ielejām, bet biezajos mežos, kur daži koki ir pat 200 gadus veci, ir raduši mājvietu gan pustonnu smagi milzeņi, gan sīksīki piedzīvojumu meklētāji.