NACIONĀLAS VĒRTĪBAS NACIONĀLAJĀ KANĀLĀ

KĀDAM BŪT LATVIJAS MĒRĶIM?
Skatītāju vēstules

2009-09-26, D. Vītola
Es vēlētos, lai nekad nedzirdētu desmitstāvīgos krievu lamu vārdus. Par to lietošanu publiskā vietā naudas sodam vajadzētu būt iespaidīgam: par kultūras līmeņa paaugstināšanu jāmaksā dārgi! Par ieņemtajām soda naudām daudz ko varētu atrisināt...

2009-09-11, Ieva
Kā Latvijas pamatvērtība noteikti jāmin latviešu valodas saglabāšana, par kuru esam cīnījušies visos mums grūtos brīžos. Lai arī kādi laiki pienākuši, jāatceras, ka savu dzimto valodu mums jāciena, to nedrīkst izmest, kā nevajadzīgu, noputējušu lietu. Tā jāsaglabā un jāsaudzē tik stipri, kā to saudzēja un godāja mūsu tēvu tēvi un sentēvi.
Vēl noteikti jāpiemin tas, ka Latvijai kā valstij jāatbalsta mazie uzņēmēji, kuri rūpējas par to, lai ārvalstu tūristi būtu gatavi apmesties viņu lauku sētās un baudīt Latvijas neatkārtojamo dabu - upes, ezerus, mežus. Valstij jādomā par to, lai mazie uzņēmēji būtu konkurētspējīgi ar lielajiem uzņēmējiem, jo, ja "mazie" nesaņems atbalstu, tie vienkārši bankrotēs, un nebūs vairs nekādas garantijas, ka ārvalstu tūristi pie mums turpinās braukt, jo ārvalstniekiem taču ir svarīgi skatīt Latviju kā draudzīgu un sakoptu vietu. Tādējādi tūristi būs gatavi maksāt uzņēmējam par atpūtu pie dabas krūts, pabūt klusumā, ārpus pilsētas sastrēgumiem un lielās burzmas.Vēl Latvijai kā valstij jāizvirza Latvijā ražotā prece, kura tiek radīta tepat, bet pārdot to var ne tikai savā valstī, bet eksportēt arī uz ārvalstīm. Tādējādi mēs kā valsts sasniegtu divus svarīgus mērķus, par kuriem mūsu valstsvīri šajā kritiskajā situācijā itin nemaz nedomā, proti, ražošanu kā valsts nozari, kā arī eksportu. Ja būs ražošana, cilvēkiem būs darba vietas, un tāpēc nebūs problēmu apmaksāt ikdienā nepieciešamās preces un pakalpojumus - dzīvokli, gāzi, ūdeni, elektrību, telefonu utt. Un, ja runājam par eksporta noietu, kas ir ļoti svarīgs valsts rādītājs, tad gribu pieminēt spilgtu un redzamu piemēru, kas mērķtiecīgi strādā, lai paaustinātu savu konkurētspēju ārvalstīs, kā arī eksporta apjomus: proti, tas ir neviens cits kā UPB HOLDINGS. Tā trīs galvenie eksporta virzieni ir dzelzbetona elementi un saliekamās konstrukcijas, metāla būvkonstrukcijas un stiklotās konstrukcijas. Salīdzinoši nesen šīm produktu grupām pievienojušās arī koģenerācijas stacijas. Būtiska holdinga uzņēmumu priekšrocība ir spēja ārvalstu būvobjektiem piedāvāt kompleksu risinājumu, nodrošinot dzelzsbetona, metāla un stikloto konstrukciju projektēšanu, ražošanu, izdevīgu loģistiku un montāžu. Pieaugot holdinga uzņēmuma eksporta apjomiem, 2006. gadā tika izveidtos UPB eksporta departaments. Šādas struktūras radīšana ir palīdzējusi apvienot uzkrātās zināšanas un pieredzi, kā arī vienkāršojusi komunikāciju gan holdingā ietilpstošo uzņēmumu starpā, gan ar klientiem ārvalstīs. Eksporta departamenta darbība aptver visus holdinga eksporta virzienus, un tā darbinieki nodrošina komunikāciju ar klientiem, seko projektu izpildes gaitai meklē efektīvākos loģistikas risinājumus, strādā pie jaunu pasūtījumu saņemšanas, piedalās starptautisās izstādēs. Lūk, spilgts piemērs, no kā pamācīties citiem vadošajiem Latvijas uzņēmumiem!
Un, visbeidzot, savu viedokli noslēdzot, vēlos atzīmēt vēl vienu svarīgu lietu, bez kuras Latvija nekādi nav iedomājama, proti, tā ir kultūra, kas ietver mūziku, mākslu, teātri un dažādus mākslas plenērus. Domāju, ka Latvija šo sfēru nedrīkst pazaudēt, jo mūzika, kurā ietilpst dziesma, ir Latvijai palīdzējusi visos grūtajos laikos, un ar dziesmu mūsu tauta vienmēr ir pieveikusi pašas lielākās grūtības. Ne velti pasaulē esam pazīstama kā lielā dziedātāju tauta, un arī mūsu operdziedātāji ir pazīstami plašajā Eiropā - Egils Siliņš, Inese Galante, Inga Kalna, Elīna Garanča... Un ar viņiem mēs varam lepoties.
Tāpēc, jo vairāk mēs savu zemīti spēsim popularizēt ar saviem talantiem, jo vairāk tūristu un ārvalstnieku būs ieinteresēti braukt uz Latviju, lai to apskatītu. 

2009-07-08, Genovefa Barkovska, Daugavpilī
Latvijas mērķis ir:
1. Nekavējoši atjaunot gan lauksaimniecisko, gan rūpniecisko ražošanu, dibinot arī valsts uzņēmumus, ja to nespēj privātie uzņēmēji.
2. Izstrādāt Latvijas pilsoņu nacionālās pašapziņas un patriotisma audzināšanas programmu, ieviešot to skolās un pirmsskolas iestādēs. Šajā nolūkā jāveido pastavīgi darbojošās mazpulku un skautu vadītāju skolas, vai kursi, jo tieši šīm organizācijām jāveic skolēnu sagatavošana darba iemaņām, mākai rīkoties ekstrimālos apstākļos, palīdzēt cits citam, audzināt cieņu un uzticību savai valstij. Skolēniem jabūt valstiski organizētiem, jo tie ir valsts nākotne.

2009-06-26, Uldis (Kitchens Design, Elkor Plaza)
Es kā Latvijas pirmo un pašu svarīgāko mērķi redzu latviskas Latvijas veidošanu un nostiprināšanu. Tas ir mērķis Nr. 1!
Jāsāk ar vispārizglītojošām mācību iestādēm, bērnudārziem, kur pilnībā jāpāriet uz latviešu valodu. Skolās pastiprināti jāmāca Latvijas vēsture, kultūra, īpaši spēcīgi to darot klasēs, kur mācās citu tautību bērni. Tas viennozīmīgi veicinās vienotas nācijas izveidošanos Latvijā.
Jāveicina un jāattīsta pulciņi, sporta nodarbību aktivitātes skolās un ārpus tās, lai bērniu un jauniešu brīvais laiks tiktu piepildīts ar pozitīvu saturu.
Jāveicina brīvprātīgo militāri patriotisko organizāciju izveidošana un stiprināšana (zemessardze, jaunsargi, utt), kas ļaus veiksmīgāk apkarot un ierobežot noziedzību gan pilsētās, gan mazos ciematos un novados. Šajā jomā īpaši svarīga ir spēcīgu personību atlase, to apmācīšana un izglītošana.
Tāpat svarīgi ir apzināt Latvijai naidīgos iedzīvotājus, vajadzības gadījumā tos izraidot no Latvijas valsts. Valsts līmenī  jāsāk veicināt padomju gados noziedzīgi ievesto kolonistu izceļošana uz etnisko dzimteni, vai arī jāpalīdz viņiem izceļot uz citām valstīm. Tas jādara civilizēti, un šim procesam jābūt pievilcīgam cittautiešiem. Bet valsts aģentūrām jāpalīdz pārdot viņu īpašumus Latvijā, tāpat kā jāpalīdz iekārtoties uz dzīvi citā zemē.
Visbeidzot, Latvijas Republikā jābūt pilsoņu vēlētam Prezidentam, kam būtu dota stipri lielāka politiskā vara valstī.

2009-06-18, Jānis Ozoliņš
Latvijas mērķis varētu būt pilnvērtīga dzīve ikvienam cilvēkam, kurš tiecas uz šo mērķi.
Katram ir sava izpratne par pilnvērtīgu dzīvi, jo katram ir savas vērtības un prioritātes. Visiem kopīgi ir tikai dzīves pamatprincipi, neatkarīgi no tā, zinām mēs tos, atzīstam un dzīvojam atbilstoši tiem, vai nē.Nevar kalpot diviem kungiem vienlaikus, nevar panākt ilgstošu uzplaukumu un laimi, piekopjot dubultu morāli. Lietas ir jāsauc īstajos vārdos, sava ticība ir jāapliecina ar reāliem darbiem. Dzīvot nozīmē ņemt, lai dotu citiem un nemitīgi pilnveidotos. Tikai tā ejams ceļš uz laimi, kura katram var būt sava un kuru spējam novērtēt diemžēl tikai tad, kad ir kopējas nepatikšanas vai nelaime.
I. Ziedonis savulaik sacīja apmēram tā: „Laime ir visu lietu kārtība”. Ikvienā no mums ir cēloņi tām sekām, kuras pašlaik izbaudām. Tās visas un vēl daudzas jo daudzas citas ir sen zināmas lietas. Tikai tās ir jāattiecina pirmkārt un galvenokārt uz sevi. Tu, es, mēs visi jau arī esam Latvija, viss ir mūsu pašu rokās, galvās un sirdīs.

2009-06-17, Valdis Botters, Ventspilī
Es neredzu labāku risinājumu kā atjaunot tautsaimniecību, turklāt sākt ar ceļu būvi. Tās ir tūkstošiem darba vietas, kas ievērojami papildinātu valsts kasi. Sakoptākie ceļi - tā ir Latvijas vizītkarte, kas turpmāk varētu aiznest Valsts tēlu plašajā pasaulē. Mums ir tam nepieciešamie resursi: bez darba stāv simtiem kravas automašīnu. Visi to īpašnieki izmisīgi alkst pēc darba, diemžēl valsts liedz viņiem iespēju strādāt. Vai tik tiešām nevienam neinteresē, kā sakārtot valsti? Nebūs ceļu - nebūs nodokļu. Nebūs nodokļu - nebūs valsts.   

2009-06-02, Iveta Vilsone (48 gadi, uzņēmēja)
Latvijas mērķis – Latvijas cilvēks mīlestības planētas radītājs. Viss ir bezgalīgs – gan cīņa pret ļaunumu, gan ceļš uz laimi. Latvijas cilvēki izvēlas laimi.
Lai ceļš ir miera un vienotības saliedēts – Latvijas valsts vadībai jāpasaka skaļi un nepārprotami: ekonomiskā situācija ir materiālas sekas garīgajai krīzei. Garīgā krīze pat nav galvās, bet sirdīs! Ir pienācis Sirds laikmets – Sirdsapziņas laikmets, kad cilvēki domā ar sirdi un jūt ar prātu. Sirdsapziņas laikmeta bāzes enerģija ir beznosacījuma mīlestība. Tie ir Visuma procesi, kas notiek neatgriezeniski. Katra cilvēka izvēle ir svēta, katrai izvēlei ir savs laiks.
Vai TU jūti savu izvēli? Vai Tu atceries, ka viss ir vienots, Tu visā ņem dalību un no Tevis ir atkarīgs rezultāts?
Pārejas posmā atvieglojam fiziskās izdzīvošanas priekšnosacījumus. Katrs cilvēks, kurš to objektīvi spēj, uzņemas 100 % atbildību par savu eksistenci un tās kvalitāti. Ir skaidri redzams, ka vecā kārtība nedarbojas vai buksē, nav lietderīgi to pātagot ne uzmundrinoši, ne peļoši.
Ekonomiskās problēmas ir alkatības, šauri materiālistiskas izglītības un ilgstošas dezinformācijas sekas. Tie ir planētas mēroga procesi. Katrs savā vidē veido jaunu sabiedrības kooperācijas modeli tik plaši, cik reāli ir iespējams šodien. Ar katru dienu jaunās struktūras kā magnēts pievelk arvien jaunus kooperācijas dalībniekus. Līdz ar pieredzes un savstarpējās uzticēšanās pieaugumu, šāds modelis integrējas valsts un pasaules mērogā. 

Pamatprincipi:
1. Strādājam tikai to darbu, kuru protam vislabāk un darām ar degsmi un prieku.
2. Mainām darba augļus godīgi un tik lielā mērā, lai patērētu tikai nepieciešamo.
3. Apzināmies un kritiski plānojam savas patiesās vajadzības.
4. Nesavtīgi atbrīvojamies no visa liekā, atsakamies no turpmākās uzkrājumu veidošanas.
5. Mainām savus produktus maiņas darījumos vai ar naudas starpniecību, bet BEZ peļņas.
Tādā veidā kooperācijas dalībnieki paškreditējas savā starpā, kredīti nav vajadzīgi, jo pārdevēja peļņas apmaksai pircējs ņem kredītu un par to maksā vēl procentus. Vispasaules finanšu sistēmas ietvaros „kāds” gūst labumus, veido amorālus naudas un mantas uzkrājumus, un ar to palīdzību, iemanto varu un manipulācijas iespējas neierobežotā areālā. Nav vajadzības meklēt sakni tai nezālei, vienkārši jāizbeidz to laistīt, tā iznīkst pati.

Sākotnējie priekšnosacījumi:
1. Latvijas zeme ir lietderīgi izmantota, piepildīta ar cilvēku mīlestības enerģiju. Ir jāpanāk tiesisks kompromiss – zemi var izmantot jebkurš, kas to spēj un vēlas. Tā ir fiziskās izdzīvošanas garantija.
2. Jaunās paaudzes bērnu aizsardzība no farmācijas industrijas un pārtikas produkcijas indēm, no izglītības sistēmas mācību programmu materiālistiskās vienpusības, no pieaugušo cilvēku  puspatiesībām un meliem, no karojošā duālisma graujošajām emocijām – tā ir  pēcnācēju būšanas garantija.
3. Zinātnieki, pasniedzēji mācībās par dabu, sabiedrību, ekonomiku, jurisprudenci – apvieno empīriskos un metafiziskos datus, atzīstot, ka cilvēks ir daudzdimensionāla garīga būtne, ka sacensība degradē cilvēku, uzsver cilvēka vienotību ar Visumu, izvēles brīvību un absolūto atbildību savā un Visuma priekšā – tā ir Latvijas cilvēka evolūcijas garantija.
4. Jo augstāka līmeņa vadītājs, jo viņš savu darbu lielākā mērā veic kā misiju, ziedošanos līdzcilvēku labā. Partijas, kā varas uzurpēšanas instrumenti, ir neatgriezeniska pagātne. Cīņa par varu kā mērķi - ir antihumāna rīcība. Katra cilvēka brīvprātīga, maksimāli iespējamā personīgā atbildība par savu darbu – taisnīgas Latvijas valsts garantija.
5. Sirds atvērtība, savas dievišķās būtības apzināšanās, mīlestība un cieņa pret sevi, un caur sevi uz visu pasauli– tā ir Latvijas cilvēka identitātes garantija. 

2009-06-02, Laimonis Purs (Zaubes pag. „Biķernieki”)
Kam nepatiktu dzīvot tā, lai nevajadzētu skaitīt katru santīmu? Ar vēlmi nopelnīt vairāk mostamies no rīta un aizmiegam vakaros. Mūsdienās materiālo interešu sakāpinājums pārtop neapmierinātībā, stress grauž un ne vienam vien sagrauž veselību; nervu šūnām daba liegusi spēju atjaunoties.
Latvijā nav ne naftas, ne dārgu izrakteņu, pie bagātības viegli netikt, atskaitot saujiņu pri(h)vatizētājus miljonārus.
Kā devītais vilnis gāžas mums pāri izklaides iespējas, plašsaziņas līdzekļi psiholoģiski diendienā mudina – tērē, tērē un vēlreiz tērē! Jo vairāk, jo labāk!
Senāk latviskās dzīvesdziņas tikumi vadīja mūs cauri priekiem un bēdām, arī baznīcai bija morāla ietekme. Tagad negods aizvien biežāk tiek pārvērsts godā, baznīca vairs neprot iztikt ar draudzes ziedojumiem, un iztirgo īpašumus.
Vislabākā skolotāja ir dzīve, pelnītkāro Starptautisko valūtas fondu ieskaitot. Pienācis laiks katram no mums padomāt – kurp skrienam?
Negribas, ļoti negribas pat man, šo rindu rakstītājam, piekrist virsrakstā ieliktajai duālistiskajai metaforai, kur nu vēl lasītājam. Bet vai pārliek ātram un pārgalvīgam autobraucējam padoms neaizmirst bremzes būtu lieks?
Latvija 2030 Latvijas ilgspējības attīstības stratēģijas 1. redakcijas kopsavilkums ir pieejamS internetā www.Latvija2030.lv Norādot, ka „stratēģijas īpašnieks ir visa Latvijas sabiedrība” un „ilgtermiņa redzējums ir atvērts un domu apmaiņa labāko risinājumu formulēšanai turpināsies līdz pat stratēģijas pieņemšanai Saeimā”, – jāizmanto iespēja izsacīt savu redzējumu. Atšķirībā no cēlos un gudros vārdos formulētās „Latvija 2030” vīzijas, mans kā latvieša skatījums ir piezemētāks un konkrētāks, kā mēdz sacīt – labāk zīle rokā, nekā mednis kokā. Zīmējot valsts nākotnes metus, vispirms ir jānostiprina pamatnes ļodzīgie balsti, un viens no tiem kā galvenais un visu saturošais – valstiskas identitātes saglabāšana.
(..)
Tuneļa galā skaidri un nešaubīgi vienmēr mums jāsaredz vīzija – Latvijā jābūt latviešiem.
Latviešiem Latvija ir mūžīga!

2009-06-01, Didzis Lācis
Es vēlētos dzīvot valstī, kura sākas ar dzimteni. Ar manu dzimteni. Konkrētu vietu, starp simtiem citu. Manas dzimtas šūpuli un mājvietu.Vietu, kurai par pamatu būtu augstās tehnoloģijas. Radītāja tehnoloģijas, kuras, kamēr es dzīvoju, domāju un esmu laimīgs, izaudzē priekš manis, nevis pārdod man, dabisku produktu- ābolu, kartupeli vai ogu. Vietā, kur pēc gadiem, kad manu bērnu mirdzošās acis skatīs krāsainus sapņus, varēšu iziet ārā, un zem mierīgām, zvaigžņu pilnām debesīm atcerēties Ojāra Vācieša “ Pēdējo stundu”. Vietu, no kuras mani bērni startēs lai pilnveidotu sevi, dzīvi un Valsti. Vietu, kura iemācīs domāt, īstajā brīdī pasakot jā, pasakot nē. Atšķirt tīkojumus pēc varas un slēptus nodomus. Vietā, kurā izaugs cilvēcība un cilvēki, kas atšķirs bausli ”Turi cieņā dzīvību” no precizējošā tulkojuma- “nenogalini”. Vietu, kurā par visvērtīgāko “ valūtu” tiktu uzskatīti labi darbi, tīri nodomi, iekšējs miers un laime.

Cilvēku dvēseļu okeāns virmo,
Vienotos sirdspukstos palēnām dziestot,
Šķirti no darba un saprāta liesmas,
Šķirti no patiesas sapratnes dziesmas.

2009-05-28, Inese
Sveicināti priekšvēlēšanu maratona laikā!
Tā sagadījās, ka pavisam nejauši noklausījos Jūsu aicinājumu piedalīties forumā ,,Latvijas mērķim”. Nezinu, vai gluži mans ,,emociju izvirdums” atbilst nosacījumiem, taču nolēmu to nepaturēt tikai pie sevis. Šis raksts patiesībā sāka tapt jau tūlīt pēc Jaunā gada, bez īpaša nodoma, kad notikumu virpulis sāka mūs visus ieraut atvarā pa vienam vien. Bieži kļūst neizturami ap sirdi, tādēļ nolēmu to izlikt uz papīra tāpat vien - ar domu, ka negatīvas emocijas un neizteiktas idejas kultivēt sevī nav veselīgi. Pavisam nejauši apjautu, ka manu pārdomu apjoms ir pietiekoši liels, tuvojās jaunas vēlēšanas un ir laiks uzrunāt arī citus līdzcilvēkus. Varbūt būs pacietīgie, kuri to visu izlasīs un mani atbalstīs vai nopels, taču esmu gatava jebkādai diskusijai. Varbūt citi teiks - ,,nu gluži manas domas”, noskurināsies un aizies vēlēt, par spīti depresijai, kas pārņēmusi lielu tautas daļu, pie tam, es ceru, ka izvēle atkal nebūs neprātīga.

2009-05-28, Uldis (Kitchens Design, Elkor Plaza)
Latvijas valsts mērķim ir jabūt uz stipras nacionālas valsts pamatiem dibinātam, japievērš liela nozīme bērnu, skolnieku, studentu patriotiskai audzināšanai, lai tas palielinātu latviskas sabiedrības spēcīgas pascieņas veidošanos (ja, necienam patsi sevi, tad varam negaidīt, kad kāds mūs sāks cienīt), vienotas izglītibas sitēmas radīšanai ar vienotiem mācību līdzekļiem visā Latvijā. Ir svarīgi izcīnīt vienādus nosacījumus mūsu lauksaimniekiem, lopkopjiem, utt, eiropas valstu starpā. Pozitīvas citautiešu integrācijas izvēršana, jo kā jau zināms asa darbība rada tada pat rakstura pretdarbību (par ko labi liecina Rīgas piemērs, divas naidīgas kopienas Latvijā nav vajadzīgas). Vajag veicināt citautiešu iekļaušanos latviskā vidē, viens no šī mērķa sasniegšanas nosacījumiem ir mazināt naidīgās Krievijas masu mēdiju graujošo ietekmi (kā arī kontrolēt vietējos krievalodīgos izdevumus, TV, radio, utt) uz Latvijā dzīvojošiem  krieviem, jo sašķeltība nāk par labu tikai ārējiem ienaidniekiem.

2009-05-28, Zaiga Jansone (pensionēta skolotāja)
Es vēlētos, lai Latvija būtu zeme, kur dzīvo daudz gudru un talantīgu cilvēku, kas spēj iedvesmot sabiedrību ne tikai tad, kad jāiet uz barikādēm, bet vienmēr, kad nepieciešams gaišas domas vadošais spēks. Gribētos, lai Latvijas „gaišie spēki” – zinātnieki, rakstnieki, mākslinieki, mūsu inteliģence, būtu mums  blakus  tādos nozīmīgos brīžos, kā, piemēram, pirms vēlēšanām, kad  jāizdara izvēle, lai īstajā vietā nonāktu īstais cilvēks. Ne jau tāpēc, lai nosauktu konkrētas personas, bet lai palīdzētu atrast pareizos kritērijus, pēc kuriem  vadīties. Manuprāt,  visnozīmīgākās  īpašības, kuras, vērtējot katru   kandidātu, būtu jāņem vērā , ir GODĪGUMS un NESAVTĪBA. Godīgs cilvēks,
nonācis vadošā postenī, pratīs   pulcināt ap  sevi zinošus  speciālistus un veidot spēcīgu, rīcības spējīgu komandu, lai radoši un veiksmīgi strādātu savas tautas labā. Es ticu, ka, ja mūsu valsti vadīs gudri, godprātīgi, nesavtīgi cilvēki, nevis pašlabuma meklētāji, tad tuvākajā laikā pārvarēsim ekonomiskās grūtības un Latvija kļūs par plaukstošu laimīgu valsti. To es vēlētos piedzīvot un, ja ne es, tad lai tajā vismaz dzīvotu mana meita un dēls, mani septiņi mazbērni un abas mazmazmeitiņas...
Un vēl par Rīgu. Rīga ir mūsu zemes sirds. Ja sirds pukstēs pareizā ritmā, ja tā  būs  stipra  un  vesela, tad  tāda būs arī Latvija. Kaut nu rīdziniekus nebūtu apdullinājusi skaļā reklāmas kampaņa, pārpilna    bezatbildīgiem  solījumiem  un  pašpārliecinātiem  slavinājumiem!  Kaut viņi, paļaujoties  uz  savu  veselo saprātu, izdarītu  pārdomātu  un  pareizu  izvēli, balsojot  tā, lai jaunais  MĒRS nekļūtu par MĒRI mūsu galvaspilsētai! 

2009-05-27, Andis Zvejsalnieks
Lai izvestu Valsti no krīzes, viens no vissvarīgākajiem uzdevumiem ir finansiāli atbalstīt pelnošās nozares un jaunās idejas. Šobrīd es par visiem 100% pārliecinājies, ka Latvijai nav vajadzīgi uzņēmēji ar labām idejām, jo lai īstenotu savu biznesa ideju  esmu detalizēti iepazinies ar visām šābrīza piedāvātajām finansēšanas un atbalsta "iespējām" (Eiropas nauda, LIAA, Latvijas Garantiju aģentūra, kredītiestādes, riska kapitāla kompānijas un fondi  u.t.t.), esmu apzvanījis "kaudzi ar ierēdņiem", kuri vienā balsī aicina nākt, kad būs labāki laiki. Bet kā mēs tos laikus sasniegsim?! Ar papļāpāšanu šoreiz, šķiet, nepietiks...

2009-05-27, Baiba Golsta
Svarīgākie ārējie mērķi (ES, NATO) ir sasniegti, tagad būtu laiks pievērsties „iekšējiem” mērķiem. Es vēlētos, lai Latvijas valsts saviem ļaudīm būtu tādas mājas, kas dod gan saknes, gan spārnus. Saknes – drošība un izglītība, spārni – iespēja meklēt, sapņot, uzdrīkstēties, priecāties, būt laimīgiem.

2009-05-21 Raimonds Bāliņš, Rīgā
Latvijas mērķis var būt tikai viens - atjaunot brīvu un neatkarīgu Latvijas valsti, kāda tā bija pirms 1940. gada 17. jūnija! Ar tik godājamu prezidentu kā Kārlis Ulmanis, ar savu flagmani "VEF", ar Aizsargu organizāciju un Latvijas laukiem!!!

2009-05-19, Uģis Raško
Valsts mērķi, jeb kas jāzina katram skolniekam “nakts laikā” jeb kā mēs vēlamies, lai citur pasaulē domā par Latviju.

1. Latvija ir zaļa valsts.
2. Latvija ir gudru cilvēku valsts.
3. Latvija ir patstāvīga, ilgtspējīga valsts.

Kāpēc tādi mērķi?

1. Latvija ir zaļa valsts
Pirmkārt, Latvija tāda jau ir. Šī ir lieta, kas pasaulē, lai cik dīvaini nebūtu, iet mazumā. Cilvēki tiecas pēc dabiskā – tāpēc daudziem Latvija būtu pievilcīga, jo Latvijā ir saglabājies daudz vairāk dabiskā nekā citās attīstītās valstīs. Dabiskais dzīvesveids nodrošina veselību un līdz ar to visu pārējo. Ir vērts dzīvot saskaņā ar dabu.
Pieturoties pie šī mērķa:
1.    Latvijai ir garantēti tūristi, tātad ievestā nauda,
2.    Latvijai būs viegli piesaistīt dažādus eko projektus un investīcijas,
Tāpāt Latvija var kļūt par sinonīmu Zaļai zemei pasaulē – tas būtu nozīmīgi pasaules mērogā, jo nākotnē tas būs arvien svarīgāk.

2. Latvija ir gudru cilvēku valsts
Cilvēks ir cilvēks tāpēc, ka domā un apzinās un cilvēkam ir jāattīsta savs prāts.
Ir ļoti patīkami ceļot pa valstīm, kurās var redzēt, ka cilvēki domā – par vidi, par sabiedrību, par visu. Arī Latvijai ir jābūt šādai valstij. Tas pievelk.

Pieturoties pie šī mērķa:
1.    Latviju apmeklēs arvien vairāk intelektuālu cilvēku un atvedīs ne tikai naudu, bet arī zināšanas un kultūru. Ir cilvēki, kas meklē kādu vietu pasaulē, kur apmainīties ar domām, rīkot konferences u.c. Intelektuālos pasākumos cilvēki vēlas sagaidīt pretimnākošu, profesionālu un saprotošu attieksmi. Šajā kontekstā var saskatīt vajadzību pēc “Gaismas pils“, kas būtu gaismas pils ne tikai latviešiem, bet starptautiskā mērogā! Tad ir vērts!
2.    Kur ir intelekts, tur ir izaugsme. Latvijas izglītotajiem cilvēkiem būtu iespējas strādāt augsti intelektuālus darbus tepat Latvijā un visā pasaulē.

3. Latvija ir patstāvīga, ilgtspējīga valsts
Bērns vēlas kļūt pieaudzis, lai būtu patstāvīgs un pats noteiktu savu dzīvi. Latvijai ir vērts būt neatkarīgai(pieaugušai) tad, ja tā spēj būt patstāvīga.
Latvijai ir visas iespējas būt patstāvīgai – enerģijas resursi mums ir, cilvēki mums ir, prāts mums ir.
Pieturoties pie šī mērķa:
1.    Latvija iegūst garantiju savai eksistencei neatkarīgi no starptautisko ekonomisko notikumu pavērsieniem,
2.    Gudri cilvēki māk sevi apgādāt un vēl citiem palīdzēt. Ražojam paši, eksportējam – tie ir ienākumi, labklājība.
3.    Tad mēs varētu aizdot citiem nevis lūgt, lai aizdod mums.

2009-05-15, Ritvars Mālkalns, Kalsnavas pagasta "Zemniekos"
Es vēlos dzīvot tādā LATVIJĀ, kur Prezidents kopā ar valdību nedomā tikai par savu labklājību, bet arī par Latvijas tautas labklājību. Jo Latvija tā ir laimīga tauta un laimīga tauta tā ir Latvijas labklājībā!

2009-05-15, Maruta Dicmane
Manuprāt, skaists mērķis Latvijai būtu kļūt par valsti, kurā cilvēki ir patiesi laimīgi, pārtikuši un izglītoti:)

2009-05-14, Lelde
Mans mēŗkis ir nākotnē Latviju redzēt kā godīgu valsti, bez korupcijām un krāpšanām. Lai nebūtu tā, ka vienam ir viss, bet otram nekā. Lai cilvēki nebūtu skaudīgi un mantkārīgi, vairāk smaidītu un priecātos par to, kas Tev ir - ģimene, draugi, darbs, veselība un protams neatlaidīgi cīnīties par labāku un skaistāku rīttdienu. Izglītībai jābut nākotnē Latvijas prioritātei, lai mums nenāktos sastapties ar vēl vienu krīzi un Latvijas IKP tuvākajos 10 kados būtu augstākais Eiropā!

2009-05-13, Linda
Latvijas mērķis ir izglītoti bērni - tā ir mūsu nākotne. Mums jādzīvo tā, lai vairs nevajadzētu teikt - es mīlu savu zemīti, bet nemīlu savu valsti. Ir jāaudzina savas valsts patrioti, bet tas nebūs iespējams, ja valsts turpinās īstenot to politiku, kas šodien latviešiem liek doties laimesmeklējumos ārpus Latvijas robežām!
Es mīlu savu zemi un vēlos būt savas valsts patriote!

2009-05-13, Andra (kafejnīcas vadītāja-tehnoloģe, RTU ekonomikas 4. kursa studente)
Esmu praktiķe un mans šī brīža redzējums, ka ne tikai ļoti daudzos uzņēmumos, bet arī valstī ir absolūts nesaimnieciskums gan no vadītāju, gan darbinieku puses.
Tādēļ uzskatu, lai varētu sasniegt tālejošus mērķus; piemēram, būt ekonomiski attīstītai valstij, kura spēj nodrošināt pati sevi, ražojot kvalitatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību, kas savukārt atbalsojas ekonomikā, tas savukārt radīs apmierinātu, laimīgu un mierīgi līdzās pastāvošu daudznacionālu sabiedrību, kas veidos NĀKOTNES LATVIJU, jāmaina saimnieciskā domāšana.
Ņemot vērā, ka mums nav dārgu derīgo izrakteņu, gadu desmitiem attīstītas ražošanas, ir jāsāk ar saimniecisko taupīšanu, kaut vai ar optimizējot otrreizējo pārstrādi. Ir patīkami dzirdēt, ka jau pirmie soļi tiek sperti, piem. Atvērta jauna alumīnija pārstrādes rūpnīca, paldies idejas autoram. Taču ar to par maz. Kāpēc es tika pārliecināti par to rakstu, ļoti vienkārši, mans darbs ik dienas rit kādā Rīgas pilsētas kafejnīcā esmu tur vadītāja, un šajos krīzes apstākļos aktīvi darbojoties, strādājam taupīgi un rezultāti nav sliktāki kā pagājušajā gadā, šajā pašā periodā. Kāpēc es par to rakstu –viena iemesla dēļ – valsts, sāc saimniekot ekonomiski!
Ø     Ikdienas mēs izmetam daudz stikla burciņu, kuras nonāk izgāztuvē...
Iesaku sabiedriskās ēdināšanas darbinieki varētu krāt šo taru, reizi mēnesī vai biežāk, bet pēc noteikta grafika, varētu braukt, piem., Valmieras stikla šķiedras mašīna, savākt stikla taru, par to pretī valsts pēc noteikta tarifa dod uzņēmējam kādas nodokļu atlaides;

Ø     Tas pats ir ar metāla bundžām, papīru, kartonu un plastmasu- ir jaunā alumīnija rūpnīca, Līgatnes papīrfabrika un Jelgavas plastmasas pārstrādēs rūpnīca...
Kādēļ jāizved atkritumi vispirms uz izgāztuvi, tad jāšķiro, tad jāved uz kādu no pārstrādes punktu, tā ir ļoti neefektīva un nesaimnieciska darbība.

Ko darīt ar mājsaimniecībā esošiem atkritumiem, biju 2004. gadā Vācijā, Bavārijā, tur plastmasas pudeles var nodot atpakaļ veikalā un saņem naudiņu par to, kāpēc vēl pie mums nekas tāds nenotiek? Kurš par to ir atbildīgs? Sāciet darīt, nevis runāt! 

2009-05-11, Kristīne Urbāne (Kalnu vidusskola)
Latvija nav ne bagātākā, ne lielākā valsts pasaulē, taču mums ir iespēja padarīt Latviju par skaistāko un sakoptāko valsti pasaulē. Līdz ar to uz Latviju brauktu apskatīt tūristi un tas veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību!

2009-05-11, Maiga Zesere (Ogre)
Latvijas mērķis - laimīga, sevi cienoša tauta, kas ciena arī citas tautas. Tā ir valsts, kura mīl un ciena savus pilsoņus, ar likumdevēja varu nodrošina savai tautai izcilu izglītību, sabalansētu un veiksmīgu uzņēmējdarbību visās nozarēs, sociālo aprūpi, rada apstākļus radošā gara izpausmēm.
Lai svētīta mūsu valsts!

2009-05-11, Zane Ziemele (Kalnu vidusskolas 11. klase)
Manuprāt, pašlaik galvenais Latvijas mērķis ir pārvarēt finansiālās grūtības. Būtu vēlams panākt uzticību valstij no iedzīvotāju puses, kas būs grūti. Vēl viens Latvijas mērķis ir pilnveidoties, augt un attīstīties, lai spētu arī turpmāk pastāvēt un nebaidīties par savu nākotni ES.

2009-05-11, Agnese Salmiņa (Kalnu vidusskola)
Latvijai ir ļoti daudz mērķu. Katrs no tiem ir savādāks. Vislielākais mērķis latvijai ir iziet no krīzes situācijas. Latvija grib arī izcelties starp citām valstīm: grib būt skaista, sakopta, ekoloģiski tīra valsts. Ir taču liels prieks, kad citas valstis slavē mūsu dzimteni par tās lieliem labiem panākumiem.

2009-05-11, Laura Meļke (Kalnu vidusskola)
Manuprāt, viens no lielākajiem mērķiem šobrīd varētu būt tas, ka Latvija varētu izkulties no šīs ekonomiskās krīzes, kas valda mūsu Latvijā.
Latvija nav nedz lielākā valsts, nedz bagātāka valsts, taču Latvijai ir viena no lielākajām bagātībām pasaulē un tā ir šie koki un tīrais gaiss(salīdzinot ar lielajām pasaules valstīm), tāpēc, manuprāt, Latvijas mērķis varētu būt saglabāt šīs meža platības, kas, manuprāt ir pietiekami liels daudzums priekš Latvijas un pēc iespējas tīrāku un sakoptāku valsti veidot ar laiku.
Arī viens no lielākajiem mērķiem Latvijai varētu būt izskaust no mūsu sabiedrības šo lielo noziedzības līmeni. un lai piepildītu šos mērķus mums vajag tam visam ticēt un domāju, ka tad arī ar laiku tas viss piepildīsies. Ticēsim un būsim labi!

2009-05-11, katdeluna@tvnet.lv
Lai arī kadās grūtības būtu mūsu valstī,Latvijai vienmēr ir bijuši kādi mērķi ko sasniegt un pilnveidot. Latvija vienmēr ir gribējusi ar kaut ko izcelties gan Eiropas mērogā, gan arī Pasaules mērogā.
Piemēram, pēdējā akcija, kas notika Latvijā bija "Lielā talka", kuras mērķis bija sakopt visu Latviju un tas arī izdevās, bet tas vēl nav viss.Latvijai ir mērķis vēl taisīt šāda veida talkas un mūsu valsts būtu tīrākā Pasaulē, tas ir ļoti liels mērķis un es ceru,ka tas kopīgiem spēkiem izdosies!

2009-05-11, Oskars Ivanovs
Viens no Latvijas mērķiem varētu būt sakopt savu iekšlietu sistēmu un politiku. Mes varētu uzstadīt daudz merķu. Bet pie tiem daudz jastradā , lai varētu īstenot kaut vienu no tiem.

2009-05-11, Aiga Andersone
Pēc manām domām Latvijas mērķis ir izdzīvot šajos grūtajos laikos. Augt un attīstīties. Mērķis ir gūt zināšanas par lietām, kas varētu palīdzēt izkāpt no krīzes. Mans dzīves mērķis ir iegūt izglītību, izveidot ģimeni un galvenokārt dzīvot laimīgi.

2009-05-10, Juris Bogdanovs
Esmu bieži mēģinājis izteikties un rast iespējas līdzdarboties vai dot savu pielikumu Latvijas mērķu veidošanā. Diemžēl, cik nu ar to ir iznācis saskarties, Latvijā nekas nekad tālāk par vispārēju, virspusēju runāšanu netiek. Reizēm izskatās, ka Latvijas sabiedrība ir kā noburta un nekad neko vairāk par vēlamības formu nepiedāvā.
Parastā problēma ir tāda, neviena vīzija nepiedāvā reālus ceļus, kā to sasniegt. Ja būtu šie ceļi, un tie būtu reāli, tad politiskajām partijām atliktu tikai pieskaņot veicamo uzdevumu sarakstu un tās savā starpā mēģinātu konkurēt tieši cenšoties piedāvāt risinājumus paņēmienus un pierādot to pārākumu pār visiem citiem risinājumiem. Šodien partijas pašas rada vīzijas, saukļus, un ar to viņu pienesums arī beidzas. Mūsu valstī vispār šajā ziņā ir kaut kāda patologiska kroplība politikā.
Bet tuvāk pie lietas.
Tātad, mēs visi gribam valsti, par kuru mēs varētu būt lepni, kuru ar cieņu uztvertu ikvienā citā valstī un pasaulē vispār. Lai to sasniegtu mums ir jābūt daudz lielākiem patriotiem un ar daudz lielāku pašapziņu. Un te nu sākas tas, ko mēs varētu saprast kā mūsu politisko spēku bezjēdzīgumu.
Problēma ir tāda, ka viņi cenšas cilvēkus mākslīgi piespiest ar dāžādām psihologiskām manipulācijām, piemēram, kaunināšanu, ietekmēt, lai panāktu viņu patriotismu vai vismaz runāšanu pozitīvi par savu valsti. Viņi tā arī pa visiem šiem gadiem nav spējuši aizdomāties līdz tam, ka patriotismam un pašapziņai ir vajadzīgi noteikti cēloņi, un uz šīm lietām pierunāt, ja nav nopietna pamatojuma, nemaz nevar.
Tas ir tāpat kā ar cieņu. Ja jūs kādu pazīstat personīgi un zināt, ka viņam piemīt ļoti daudz un neciešami ieradumi, jūs viņu necienīsiet, lai kā kāds jums arī nestāstītu, cik šis ir cienījams.
Tātad, kā panākt šo pašapziņu un patriotismu. Pirmkārt, to izraisa labklājības līmenis un tā rasšanās nosacījumi. Piemēram, ja kāda sieviete nodarbojas ar prostitūciju, vai kāds cilvēks nodarbojas ar sutenerismu un tā ir ieguvis pārticību, viņš nekad nespēs būt ar augstu pašapziņu, jo vairāk, ja šī ir bijusi viņa vienīgā iespēja pie tātad tikt. Drīzāk viņam trūks pašapziņas, bet viņš to mēģinās kompensēt tēlojot pašpārliecinātu un būs agresīvs, citus pazemojošs, ja vien būs drošs, ka pats no tā necietīs. Un videjais Latvijas iedzīvotājs ļoti lielā mērā ir "šāda patriotisma" izpausme.
Tātad, kas tad rada normālu pašapziņu un patriotismu.
Pirmkārt tā ir piederība noteiktai sabiedrības grupai vai valstij, kurā valda augsts attīstības un neatkarības, patstāvības līmenis. Un runa ir gan par materiālo, gan vērtību neatkarību. Un ir ļoti liela nozīme tam, ka šīs vērtību un ekonomiskās sistēmas ietekmē patiešām laba līmeņa sasniegšanu gan garīgā, gan mateirālā, un, vissvarīgakais, no pārējās pasaules neatkarīguma ziņā.
Lai sāktu veidot mērķus un uzdevumus, ir ļoti svarīgi atzīt, ka mēs dzīvojam pasaulē, kurā materiālā pasaule ļoti tieši ietekmē garīgo un abās šajā pasaulē valda vienas un tās pašas likumsakarības. Arī šo likumsakrību tzīšana un to izmantošana visos uzsākumos ir ļoti svarīga vērtību izpratnes un arī labklājības radīšanā. Vislabāk materiālā un garīgā attiecības var novērot un uzskatami izskaidrot uz cilvēka.
Tātad, ja cilvēka gars ir slims, tad arī viņa ķermeni vajās slimības, ķerneis būs vājāks pret fizisku ietekmēšanu. Tieši tāpat, ja cilvēka ķermenis slims, viņš cietīs arī garīgi un būs daudz vājāks garīgi... Svarīgi, ja apskatām cilvēku kā "vientuļu salu", kurš tāds noteikti nav, ir atzīt, ka tieši no sakārtotām domām un ieradumiem, kas ir garīgas vērtības, ļoti lielā mērā ir atkarīgs tas, kāds būs arī fiziskā ķermeņa stāvoklis, tātad, arī fiziskās darbaspējas. Tāpēc, kaut kāda mērā, filozofiski, es teiktu, ka vesels gars ir daudz primārāks par veselu ķermeni, ar šo arī apstrīdot visiem zināmo no senākiem laikiem nākušo izteikumu - veselā miesā vesels gars (Mens sana in corpore sano). Lai gan, daudzos gadījumos, vesels ķermenis var būt pierādijums tam, ka vesels ir arī cilvēka gars, un tieši par to varētu būt ticis domāts rodoties šim senajam izteicienam, nevis kā šodien pieņemts uzskatīt, ka jārūpējas par ķermeni, tad arī ar garu viss būšot kārtībā. Un šāda, tendencioza un pat aprobežota pasaules izpratne mums ir raksturīga ļoti daudzos jautājumos, kas arī ir vērtību izpratnes trūkuma sekas, un tieši kuras trūkums ir arī visu esošo mūsu valsts problēmu ekonomikā un politikā sekas. Par to ir jādomā ļoti nopietni, manuprāt. Jo sava vērtību izpratne ir visu redzējumu un mērķu pamatā. Ja to nav, tad nekādi mērķi nav iespējami.
Lai par šadām lietām runātu, Latvijā būtu vajdzīgi savi nacionālie, vispāratzītie filozofi, filozofijas virzieni utt., kas palīdzētu veidot un skaidrojot izplatīt mums derīgo pasaules izpratni...
Tātad, viens no pirmajiem uzdevumiem varētu būt izveidot mehānismus un apzināt cilvēkus, kuri varētu sādu filozofu, ne akadēmisko, bet pēc pārliecības, biedru meklēšana un biedrību izveidošana.
Nākošais, ir ekonomiskie jautājumi. Un, lai gan pilnībā piekrītu, ka cilvēks dzīvo ne no maizes vien, tomēr ekonomiskie apstākļi ir ārkārtīgi ietekmīgi, kuri lielā mērā ietekmē lielas sabiedrības daļas garīgo attīstību, un ja tā ir ielaista vai izkropļota, tad šie cilvēki sāk veidot arī izkropļotu ekonomisko vidi, kura ne tikai ir netaisnīga un garīgumu degradējoša, bet arī nīkuļojoša pati par sevi.
Ņemot vērā ekonomiskās vides ietekmi, es uzstātu uz ekonomiskās filozofijas izstrādāšanu vispirms.
Tātad, vispirms vīziju jeb redzējumu par to, kādu mēs gribētu redzēt Latviju un kāda varētu būt tā Latvija, ar kuru mēs lepotos. Un tas, ka tā būtu pārtikusi Latvija, tas pat nav apspriežams, īpaši uzsverot, ka labklājība ir pieejama pilnīgi visiem. Tomēr būtu jāprecizē atsevišķi rādītāji.
Piemēram, vai pašapziņu celtu tas, ja mums būtu pašiem sava tehnoloģiju ražotne, kura mūs nodrošinātu pilnībā ar visu nepieciešamo ikdienas elektroniku, pat ja tā kaut kādā ziņā atpaliktu no pasaules attīstītākajiem produktiem? Es teiktu, ka pilnīgi noteikti. Un tieši tapat būtu, ja Latvija spētu sevi nodrošināt ar pilnīgi visu dzīvošanai nepieciešamo, piemēram, apģērba, pārtikas, mājokļu ražošanu. Turklāt, ja mēs tam visam izmantotu vietējos resursus, Latvijā veidotos sava kultūrvide un kaut kas tikai Latvijai raksturīgs, kā šodien nav. Un tam arī ir psiholoģiska nozīme. Ja runājam par redzējumu, tad šajā jautājumā galvenais būtu pateikts. Bet līdz uzvdevumiem vēl ir tālu. Un uzdevumus var izveidot tikai tad, kad ir izpētīts, pa kādu ceļu šo visu ir iespējams sasniegt, jo mēs esam pieraduši pie tā, ka tiek radīti nerāli attīstībai apstākļi un muļķīgā kārtā tiek gaidīti rezultāti, kur tie nav iespējami.
Un, lai tie kļūtu iespējami, ir jāizpēta, kāpēc šī ražošana nav iespējama, kāpēc Latvija visus 18 neatkarības gadus ir slīgusi arvien dziļāk parādos vai arvien vairāk izpārdevusi savas finanšu jomas, likvidejusi ražošanu utt. Neviena no šīm parādībām neveicina nedz patriotismu, nedz pašapziņu, pat pilnīgi otrādi.
Tāpēc, nākošais jautājums, kas ir svarīgs ekonomikā, ir jautājums par ienākumu sadali, monetāro politiku un starptautisko tirdzniecību un to visu loma tautsaimniecības attīstībā.
Tātad. Viena no pasaulē valdošajām likumsakarībām ir tada, ka šī pasaule pastāv tikai pateicoties tam, ka vesela virkne lietu ir radušas savu pastāvēšanu ļoti šaurās robežās starp iespējamajām galējībām. Par to ir labi un daudz rakstīts arī vienā no pirmajiem, ja ne pašā pirmajā, “Ilustrētās zinātnes” žurnāliem.
Tātad, ideāla pastāvēšana, kura veicina labklājību arī, ir ļoti šaurās robežās starp galējībām. Piemēram, starp ienākumu pilnīgu izlīdzināšanos un nepārtrauktu noslāņošanos, kas vērojama Latvijā visus šos “neatkarības gadus”.
Otrs, vidusceļš starp tādām lietām kā regulēts un pilnīgi brīvs tirgus.
Kā trešo es gribētu minēt monetāro politiku. Galējības ir pilnīga piesaiste vai pilnīga savas naudas atbrīvošana. Ir jāmeklē un jāatrod vidusceļš, tas jāievieš dzīvē un monetārā politika kalpos mums un mūsu mērķiem, atšķirībā no tās situācijas, kurā mēs esam šobrīd, kad mēs visi kalpojam lata piesaistei, maksājot par to vienkārši nenormālu cenu, un tā cena pieaugs vēl vairāk, ja mēs, nedod Dievs, ieviesīsim eiro.
Tātad. Ja vīzija ir pārtikusi un neatkarīga un attīstīta valsts ar tehnologijām un ražošanu, tad ir svarīgi noskaidrot, kādi ir priekšnosacījumi, lai tas tā attīstītos. Pirmkārt, ir jābūt nepamierinātam pieprasījumam pēc kaut kā. Otrkārt, ir jābūt pirktspējīgam un plašam patērētāju slānim, jo bez tā nebūs iespējama efektīva ražošana arī idealām precēm, jo mazi apgrozījumi palielina pašizmaksu, bet zema pirktspēja vispār paralizē iespējas ražot. Vismaz kvalitatīvas preces, par kurām samaksāta pienācīga alga, noteikti.
Un to visu var mainīt ienākumu pareiza sadale. Tas nozīmē, ka minimālie ienākumi tiek ar likumu noteikti gana augsti un tie netiek apgrūtināti ar nodokļiem noteiktā apmērā. Taču visam pārējam tiek piemēroti progresīvie nodokļi. Tas darītu vairākumu pirktspējīgaku un ierobežotu ienākumu pāradali par labu lielākam skaitam uzņēmēju, tādējādi būtiski veicinot pirktspējīgo īpatsvaru, kas ir ļoti veselīgi mazajam biznesam kā ražošanā tā pakalpojumu sniegšanā. Tātad, arī valsts iegūtu būtisku ienākumu palielinājumu un valstij samazinātos izdevumi par tādam lietām ka pabalsti, kā noziedzība utt., jo visas šīs parādības ir sekas kroplai ekonomiskajai politikai, kura sākas ar kroplu ienakumu sadali, un Latvija ta šobrīd ir īpasi kropla.
Nākošais nozīmīgais ieguvums būtu tāds, ka palielinoties ienākumu izlīdzinājumam un vispārējam pārticības līmenim, mazinātos vajadzība pēc tādām lietām kā privātā apsardze, kas ir liels un neražojošs, un atkal jau ārvalstniekiem lielā mēra piederošs bizness. Visus šos cilvēkus varētu iesaistīt ražošanā, kurā, pie pareiziem nosacījumiem, nemitīgi būtu pieprasījums pēc darbaspēka, un atalgojums būtu arī labs gana.
Tomēr visiem šiem labajiem nodomiem strīpu var pārvilkt aplama monetārā politika. Jo ikvienas noslēgtas ekonomikas, kāda ir arī Latvija ar visu savu atrasšanos ES, jo mums ir atsevišķš budžets un nodokļu politika, un sociālā politika ir atkarīga no mūsu budžeta, ir pasargātas caur savu monetāro politiku. Tikai pie nosacījuma, ja tā netiek veidota kropla, Latvijas gadījumā impotenta pildīt šo funkciju.
Smielīgi, bet mēs aizņemamies naudu no citiem, lai uzturētu savu lata kursu tādu, kurš padara mūsu uzņēmējus konkurētnespējīgus attiecībā pret to valstu ražotājiem, no kuriem mēs aizņamamies. Sliktāk nevarētu izdomāt ļaunākais ienaidnieks, bet mēs to esam izvelējušies darīt paši ar sevi. Vai varbūt tomēr, ir “kāds cits padomdevējs”, piemēram Pasaules Bankas vai SVF izskatā… Un ieviešot eiro mums vairs nebūs jāaizņemas no citiem, jo tad nauda pa taisno plūdīs laukā no mūsu valsts…, pie kam daudz straujāk un vieglāk, nekā tagad, jo tad nepastāvēs banku starpniecība, kas nosmēla krējumu un darīja ārvalstu preces kaut nedaudz, bet dārgākas. Ieviesīs eiro, un pēdējiem ražotāji iznīks.
Tāpēc, manas vīzijas par attīstību, patstāvīgu Latvijas valsti ar neatkarīgu un mums raksturīgu ekonomisko vidi ir iepsējama tikai tad, ja tiek rasts risinājums ienakumu taisnīgai sadalei, kas, pārstedzošā kārtā, zināmā apmērā ir arī ražošanas attīstībai daudz labāk, tāpat kā veselas virknes sarežģijumu mazinšanai (noziedzība, korupcija, veselības aprūpe…), un ja tiek atrasts vidusceļš monetārās politikas jautājumā atrodot labāko starp pilnīgu lata atbrīvošanu un pilnīgu piesaisti.
Īsumā. Ekonomiskās politikas strauja un kardināla maiņa, vispirms monetārajā un ienākumu sadales jautājumā. Nākošais un vienlaicīgais ir jautājums par vērtību izpratnes atjaunošanas mehānismu radīšanu un filozofiski orientētu cilvēku piesaistīšanu tam, jo no pareizas pasaulē valdošo likumsakarību izpratnes ir ļoti lielā mērā atkarīgs, ko un ka mēs mācām saviem bērniem, kā veidojam demokrātijas mehānismus, kā ekonomisko politiku utt.
Es esmu par attīstītu valsti un tautu, kurā ražo, kura ir patstāvīga ekonomiski un garīgi, kurā sabiedrība ir lepna par piederību pat šai valstij un sabiedrībai vien, un kurā vairs nepastāv tikai degradantu sabiedrībās raksturīgā dalīšana pēc etniskajiem rādītajiem.

2009-05-08, Gulbenes rajona Stāķu pamatskolas 5. klases skolēni
Latvijas mērķis ir būt skaistākai un tīrākai. Lai piepildās visu Latvijas iedzīvotāju sapņi, tad cilvēki būs laimīgāki un vairāk uzticēsies savai valstij. Lai Latvijai nav jālūdz palīdzība, bet lai tā pati var palīdzēt citām valstīm.

2009-05-03, Jānis Bierands
Desmitā daļa Latvijas teritorijas aizņem kūdras purvi.Pateicoties Golfa straumei, kura nodrošina pietiekoši mērenas ziemas, un skābajiem kūdras purviem, ESAM VIENĪGĀ VALSTS EIROPAS SAVIENĪBĀ ar labvēlīgu vidi Ziemeļamerikas lielogu dzērveņu audzēšanai.
Ienākumi ceturtajā, piektajā gadā pēc stādīšanas, pieņemot vispesimiskākās prognozes (15 to/ha ),ir 15000 Eiro/ha.Ja pārrēķina pārstrādes preču produktos, 5 x 15000 =75 000 Eiro/ ha.
Noieta tirgus praktiski neierobežots.Vienīgie konkurenti tirgū -ASV un Kanāda, dzērveņu audzēšanas vecās lielvalstis.Mūsu priekšrocība : dzērveņu augstāka kvalitāte ( augsnes un klimata ietekmē )un Eiropas Savienības dalībvalstu kopējais tirgus.
Neatkarības laikā entuziastu grupa (aptuveni 15 saimniecību ) izstrādāja audzēšanas tehnoloģiju, tehnoloģiskās mašīnas un uzkrāja nepieciešamo pieredzi plašākai NOZARES attīstībai.
Lai ielaustos dzērveņu preču tirgū Eiropā un pasaulē, protams, jābūt pietiekoši "lieliem", bet mēs esam tam gatavi, redzam reālas iespējas.
Kas nepieciešams : Saskaņota, mērķtiecīga rīcība visos līmeņos.
Tad esmu pārliecināts, ka ienākumus, kurus itkā zaudējam, likvidējot cukura nozari, ar uzviju atgūsim.
Kāpēc tad jau neesam "bagāti"? Atbilde vienkārša: nepieciešama krīze, lai lauztu kūtro domāšanu.

2009-05-04, Ģirts Baranovskis
Manā skatījumā skaists un sasniedzams mērķis ir panākt, ka Latvija kļūst par videi draudzīgāko valsti pasaulē! Latvijai ir galvenie nepieciešamie priekšnoteikumi, lai sasniegtu šo mērķi - ļoti zems apdzīvotības līmenis un augsta bioloģiskā daudzveidība.

2009-05-04, Līga Kalniņa (Ikšķile)
Latviju skaistu un labu var sasniegt tikai kopīgiem spēkiem – katrs, lai dzīvo godīgi, uzņem viesus viesmīlīgi, vairāk dod, nekā ņem, gatavs uz upuriem visas Latvijas labā. Un lielu uzsvaru likt uz intelektu, uz zināšanām, uz talantu izkopšanu – jau tagad tas pierādās, ka talanti mūzikā, sportā, mākslā spēj iznest Latvijas vārdu pasaulē. Mēs esam tāda valsts, kurai jāiziet uz kvalitāti, uz augstiem standartiem, bet neaizmirstot sirsnību, godīgumu un devīgumu. Sākt pašam ar sevi, ieskatīties savā sirdī. Kur būs taisnīgums, tur būs Dieva gaisma – līdz ar to liela gudrība! Tikai taisnīgam cilvēkam Dievs ir draugs! Dievs svētī Latviju!

2009-05-04, Zenta (Jūrmala)
Lai mēs varētu teikt, ka mēs dzivojam patiesi tiesiska valstī, kur visiem ir viens likums un viena taisnība!

2009-05-04, Jānis R.
Latvijas mērķis? Tas var būt tikai viens - DZIMSTĪBA, DZIMSTĪBA un vēlreiz - DZIMSTĪBA!!!

2009-05-04, Andris Ansis Špats(zemnieks, Dr.sc.ing.)
"Par Latviju - ziedošu Dārzu zemi!"
Neskatoties uz ilgstošu šīs idejas neatzīšanu un pat aktīvu pretdarbību no vairākām LV ministrijām - ZM, VM, IZM esmu jau realizējis zinātnieku Ideju - bijušos kūdras ražošanas laukus ( "brūnie tuksneši", kas gadā izdala CO2 ekv. gāzes par aptuveni 1000 Ls/ha) var pārvērst par ziedošu dārzu, kas jau pērn pierādīja zinātnieku ideju - samazināt tautā mirstību ar sirds un asinsvadu cēloni ( pērn par 1200 mazāk mira ar sirdi), jo kopš 2007.g. zemnieki piegādā tirgum un sirdzējiem virs 100 000 dižbrūklenes ( no krievu val tulk. - lielogu dzērvenes).
Līdzīgi dažādus dārzus, kur mēs ražosim augstvērtīgas bioloģiski aktīvās vielas, varam izveidot daudzviet visā Latvijā un ar šiem produktiem mēs kļūsim vajadzīgi ļoti daudziem Pasaulē.
Ar dārzu skaistumu un enerģētiku mēs harmonizēsim teritoriju un pakāpeniski atbrīvosim zemi no tās pārņemtā ļaunuma sērgas!
Diemžēl, bet līdz šim šo Ideju - "Par Latviju - ziedošu dārzu zemi!" Latvijā ir realizējuši tikai zinātnieki, dārznieki un zemnieki, kad Valsts līmenī (pašreizējā Valstī) vadoņi to pat nesaprot.

2009-05-04, Uldis Priede
Koncepcijas Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta" projekts.
Izskatot citu valstu ilglaicīgo veidošanās pieredzi, Latvijai visnoderīgākais varētu būt Skandināvijas valstu pašvaldību relatīvās autonomijas modelis, kam raksturīga pašvaldību liela neatkarība no centrālās valdības, papildināts ar dažām Šveices valsts celtniecībā pārbaudītām iezīmēm.
Ar reģionālo reformu Latvija jāpārveido modernā valstī, kurā:
-   teritoriālais dalījums nodrošina zemju spēju savstarpēji sadarboties un lietišķi konkurēt;
-   garantētas iespējas patstāvīgi attīstīties katrai pilsētai, novadam vai pagastam atbilstoši tā atrašanās vietai un citām īpatnībām;
-   plānošanas un investīciju vadība ērti saskaņojama ar Eiropas Savienības reģionālo politiku;
-   zemes lēmējvara attīstīta un tuva ikvienam pilsonim;
-   iespējama pašvaldību publisko investīciju sistēma;
-   zemes Satversme un domes izstrādātie likumi garantē vienmērīgu visu saimniecisko vajadzību apmierināšanu, nosaka savu budžetu un prioritātes;
-   zeme ievāc nodokļus, pārdala ienākumus atbilstoši prioritātēm, kārto saistības ar valsti;
-   visiem pilsoņiem nodrošina juridisko atbalstu.

Latvija, likumos noteiktās robežās sastāv no zemēm: Kurzemes, Latgales, Lejaskurzemes, Rīgas, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales. Katru no zemēm veido to teritorijā esošās pilsētas, novadi un pagasti, Rīgu veido pilsētas centrs un priekšpilsētas, kā arī pilsētai piekļāvušies novadi un pagasti. Valsts nozīmes objektus, piemēram, Daugavas HES kaskādi, VIA Baltica, dzelzceļu un tiem pielīdzināmos, iekļauj valsts monopola sarakstā. Liegumus, rezervātus, alas u. c. pārvalda tās teritorijas izpildvara, kurā objekts atrodas.
Turpmāk Latvijā jāveido valsts pārvaldes institūcijām paralēlas divu pakāpju pašvaldības institūcijas: zemju pašvaldības, ko ievēl zemes pilsoņi un vietējās (municipālās) pašvaldības, ko ievēl iedzīvotāji. Vietējās pašvaldības apveltītas ar pilnīgām, vietējiem apstākļiem atbilstošām pilnvarām, kādas nepiemīt centrālajai varai, piemēram, zemes izmantošanā un lokālas apbūves plānošanā.
Augstākās pašvaldības ir zemes domes, ko ievēl zemes pilsoņi vispārīgās, brīvās, vienlīdzīgās un aizklātās vēlēšanās uz četriem gadiem.
Zemes dome ieceļ zemes ministru, kurš automātiski ieiet Ministru kabineta sastāvā un savā darbībā uzsver tās zemes vajadzības un lēmumus, kas ministru deleģējusi valsts valdībā.

       Valsts Ministru kabinets                                                               Zemes valdība

Zemes dome:
a)   apstiprina deputātu pilnvaras;
b)   ieceļ zemes ministru;
c)    pieņem zemes Satversmi, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi;
d)   periodiski pārrauga zemes Satversmes atbilstību situācijai;
e)   pieņem zemes budžetu;
f)   ierosina un pasludina lokālos likumus;
g)   nosaka domes aparāta darbinieku algas;
h)   pārbauda pakļauto iestāžu darbu;
i)   nosaka izpildvaras gada tāmes un pieļaujamās kredītsaistības;
j)   atļauj slēgt līgumus ar citām zemēm un valstīm, ievērojot valsts valdības nosacījumus;
k)   izskata ienākošos lūgumrakstus un sūdzības;
l)   nosaka galveno speciālistu skaitu katrā departamentā un pārvaldē, izvēlas turpmāk vajadzīgos departamentus, pārvaldes un to speciālistu skaitu;
m)   rīko departamentu direktoru vēlēšanas;
n)   rīko zemes domes sekretāra vēlēšanas;
o)   izšķir kompetences problēmas starp lēmējvaru un izpildvaru;
    Zemes izpildvaras padomei piekrīt īpašas pilnvaras un pienākumi:
a)   kārto zemes iekšējās un ārējās lietas;
b)   pārrauga un uztur sabiedrisko kārtību un drošību;
c)   atskaitās par zemes budžeta izpildi un apkopo priekšlikumus turpmākajam atskaites periodam;
d)   apkopo iestāžu un ierēdņu priekšlikumus par nākamajām vēlēšanām.

Pilsētu, novadu un pagastu padomes kārto nodokļu lietas, sociālās palīdzības problēmas, pilsoņu un iedzīvotāju uzskaiti, zemes izmantošanu, teritorijas labiekārtošanu un citas šīm vienībām raksturīgās lietas.
Domas un darbus Latvijai!

2009-05-04, Dainis Ozoliņš
Latvijas mērķis - kļūt par reālu ekonomiku.
Dažas ainas no Latvijas publiskās dzīves.
Šlesers, vēloties kļūt par Rīgas mēru, stāsta enerģiskā Latvijas uzņēmēja veiksmes stāstus. Proti viņš pārskaita kādus norvēģu veikalus šeit viņš ir ievilcis, kā pārveidos centrāltirgu utml.. Otra aina. Visi bijušie Latvijas premjeri LTV spriež par krīzi un Emsis dziļā atklāsmē izdveš - paldies Dievam mums nav rūpniecības, būtu vēl briesmīgāk! Visi pārējie ekspremjeri atsaucoties uz mistiskiem "ekspertiem" piebubina līdzi.. jā, jā labi gan.. Un ne vārda ko darīt tālāk, izņemot visu apciprt un likvidēt.. Proti darīt to ko parasti. Trešā aina.. Lasām "DIenā", Jēkabpils rajonā pagastā, kuru es pirmo reiz dzirdu, esot kāds dānis vēlējies uzbūvēt cūku fermu. Pagasts neesot ļāvis, jo vietējiem iedzīvotājiem nepatikšot, ka cūku mēsli smird. Vēl varētu minēt ceturto, piekto, piecdesmito ainu...
Visas šīs ainas precīzi raksturo, kur mēs esam un kāpēc mēs tur esam un tur nav īsti vainojams kāds konkrēts Seims, prezidents, premjers vai bijušie VDK darbinieki. Sākot ar vienkāršo lauku cilvēku, kam reāls darbs zaudēts Īrijā, bet cūku mēsli kā izrādās smird, beidzot ar visiem bijušiem premjeriem nav ienācis prātā ka vienīgais iespējamais veids kā ilgtermiņā atrisināt Latvjas ekonomiskās problēmas - ir attīstīt reālo ekonomiku. Tas ir tik elementāri, ka ir jāraud.
Proti laukos jānodarbojas ar lauksaimniecību un pilsētās, būtībā piepilsētās jāattīsta rūpnieciskas ražotnes. Jā, modernas,augsti tehnoloģiskas. Ražot produktus, kam ir savi, Latvijas zīmoli un kas tiek eksportēti, nevis būt par kāda Rietumu zīmola apakšuzņēmumu, kam reālo cenu neviens nemaksā. Būtībā darīt to, ko dara visas rūpnieciski attīstītās valstis. TAS IR ELEMENTĀRI. Viss pārējais ir nevajadzīga spriedelēšana. Lai kādas problēmas būtu Vācijas autobūves gigantiem, tur vēl ir desmitiem tūkstošu ražošanas uzņēmumu, kas kompensē lejupslīdi. Tam apliecinājums ir primitīvs fakts - nevienā rūpnieciski attīstītā valstī ne tuvu nav to problēmu, tās krīzes dziļuma, krituma kas ir Latvijā. Noliegt to nav iespējams.
Būvējot bez šīs reālās ekonomikas grandiozus Rimi un Maximas, Swedbankas un Z-Torņus mēs vienkārši nokļūstam parādu verdzībā. Jā, šādas atdziņas nav izdevīgas ekspertiem, kas mūs premjerus ir barojuši ar padomiem visus šos gadus. Konkurenti nevienam nav vajadzīgi, saprotams. Tāpat kā mums nav vajadzīgi šie eksperti.
Lai šo mērķi sasniegtu ir jāizdara visai daudz. Pirmkārt, viens no faktoriem, kas pretojas reālas ekonomikas iedibināšanai ir pašvaldības un nodokļu sistēma. Pašvaldības nav ieinteresētas ražotņu atvēršanā, jo uzņēmumu nodokļi nonāk valsts kasē. Pamatnodoklis ko ieņem pašvaldības ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Attiecīgi pašvaldībām ir interesantas Saules pļavas, bet nepatīk cūku fermas vai akmensvates ražotnes.. Reģionālā reforma spaidu kārtā ir likusi izstrādāt detaļpļānojumus nākošajiem desmit gadiem, kas praktiski nozīmē to, ka Latvijas kartē ir fiksēta nihilistiskā pašvaldību attieksme pret reālekonomiku nākošajiem desmit gadiem. Tā ir smaga kļūda ko nav pat sākuši apzināties. Bet aizbrauciet pat ne uz Kombuļu, bet Ķekavas, Baldones utml pierīgas rajoniem un papētiet detaļplānojumu kartes. Jūs tur neredzēsiet neko kopīgu ar Eiropas priekšpilsētu plānojumu. Jebkuru Eiropas lielpilsētu ieskauj ne tik daudz supermārketu, bet ražošanas uzņēmumu gredzens. Latvijas pašvaldībās tāds nav ne tuvu paredzēts.
Bet pat tā manuprāt ir mazākā problēma. Lielākā problēma ir Latvijas uzņēmēju pieradināšana pie domas, ka panākumu atslēga nav Narvessen veikala atvēršana Rīgā. Uzņēmēja veiksmes stāsts, ko viņš varētu pielietot arī savā politiskā reklāmā varētu būt tikai viens un tas izriet no Latvijas tirgus izmēra. Tas ir sava zīmola radīšana un tā eksports. Latvija ir ļoti maza valsts, Latvijas lielā veiksme nevar būt orientēšanās uz vietējo tirgu. Vietēja tirgus lepnība un posts jau ir piedzīvots. CIk mums ir tādu veiksmes stāstu? Daži ir. Tad par tiem ir jārunā un tos ir jāceļ saulē. Un tā jau ir jūsu, proti masu mēdiju loma, kuru īpaši šai sakarā īpaši nejūt.
Protams, ir trešais un ceturtais un divdesmitpiektais ko ir jādara. Bet ja nav vēlmes izkļūt no puskoloniālas ekonomikas statusa, ja baida, ka cūkas smird un ražotnes trokšņo, tad vēl demitiem un varbūt simtiem gadu Latvija varēs maksāt savus neatmaksājamos hipotekāros kredītus.

2009-05-5, Jānis Paeglītis

JAuNeklIS

Kā Tev klājas šodien?
Kā Tev klāsies rīt?
Vai Tu vari man tagad pasacīt?

(Kas Tu esi šodien?
Kas Tu būsi rīt?
Vai Tu vari sev to pasacīt?)

Ceļi visur ir šauri un plaši
Iet pa tiem var gausi, aši
Kādu dzīves ceļu izvēlēties tev
Tāds jautājums ir jāuzdod pašam sev

Mērķis Tev ļoti svarīgs jānosprauž
Un domas tālāk darbos jāizpauž
Tad dzīvē jutīsies Tu droši
Visapkārt liksies Tev tik koši

Lepns šai dzīvē Tu būsi
Ja dodot kaut ko arī gūsi
Tad saulaina būs diena
Kura nekad nebūs viena

Izvērtē iespēju katru Tev dotu
Lai ceļu var redzēt skaisti uzgleznotu
Dzīve mūs sauc
Dzīvē Tu trauc
Dzīvei Tu esi labākai draugs

2009-05-05, Aldis Kreislers
Vispirms jau vismaz jums paldies, ka esat šādu diskusiju rosinājuši, jo mums, vienkāršajiem Latvijas pilsoņiem, ir radies iespaids, ka dzīvojam nevis valstī, bet esam piespiedu darbinieki SIA "Latvijas valsts" (jo nav jau altenatīvas...)
Tātad, par mēŗkiem runājot:
1. Noteikt par prioritārām 3 - 4 eksportspējīgas nozares, un visu (ieskaitot valsts pārvaldi) pakārtot šo nozaru vajadzībām.
2. Panākt lai cilvēki, kas aizbraukuši peļņā uz ārzemēm sāk atgriezties.
3. Totāli reformēt valsts pārvaldi un vēlēšanu sistēmu - lai beidzot iedīvotāji sāk uzticēties valsts varai!
Te var sarakstīt bezjēgā, bet mērķu nevar būt ļoti daudz, tad pazūd fokuss.

2009-05-05, Aleksandra Isakova
Mans sapnis, ka Latvija kļūs īsti demokrātiskā, brīvā valsts, kurā cilvēki ar cieņu izturas pret citādi domājošiem. Valsts, kurā cilvēki diskutē, nevis pazemo viens otru.
Mans sapnis ir valsts, kas strādā cilvēkiem, nevīs savējo bīdīšanai. Es gribētu, lai valsts būtu agresīva ekonomisko mērķu sasniegšanai nevis pazemīga grūtību priekšā, lai valsts aparāts iemācītos strādāt, nevis funkcionēt.
Es gribētu dzīvot valstī, kurā valda izpratne un cilvēki viens otram smaidītu, nevis sauktu par pedikiem, gansiem vai urlām. Jo, kamēr valstī ir naids, tā nekur tālu netiks.
Latvijas spēks ir gudrībā un prātā, bet patlaban Latvija ir vāja.
...bet pieredze liecina, ka manam Latvijas mērķim nav nozīmes, jo esmu „okupante”.

2009-05-06, Baiba Actiņa (61 g.)
Es vēlos sakārtotu un plaukstošu Latviju, tāpēc par tuvāko mērķi izvirzu klasisku, ekonomikas vēsturē pārbaudītas, modeli.
Un tas ir:
# valsts kontrolē ekonomiskos procesus un nosaka vēlamos attīstības virzienus;
# valstij jāgūst labumu no visām komercoperācijām;
# jebkādām komercoperācijām ir jāienes valstī līdzekļus, nevis jāaizpludina to uz citām valstīm;
# maksimāli jāsamazina importu un jāpalielina eksportu;
# valstij visādā ziņā jāveicina nacionālās rūpniecības attīstību;
# valsts ekonomisko varenību nosaka uzkrāto līdzekļu (zelta) daudzums tās kasē.
Vienā vārdā to sauc par Merkantilismu. Merkantiliskās ekonomikas pamatbūtība ir idejā, ka, lai sasniegtu uzplaukumu, valstij aktīvi ir jāiejaucās un jāvirza ekonomiskie procesi par labu visai sabiedrībai.
Es neesmu ekonomiste, bet mani pārliecina šī vēsturē pārbaudītā ekonomikas teorija. Atliek tikai ņemt vērā Francijas ( un citu valstu ekonomikas vēsturē) pieļautās kļūdas, pielāgot mūsdienu apstākļiem un īstenot dzīvē.
Vai ir citi priekšlikumi?

2009-05-06, Jānis Svoks
Labdien, LTV, Panorāma!
Šoreiz par aizkustinošo 2. maija Panorāmas sižetu, kurā atklāti latviešu pensionāres aizbraukšanas uz Zviedriju iemesli. Skumji. Īpaši tāpēc, ka latvietis neredz pieņemamu nākotni (gaismu tuneļa galā). Pie tam šis apstāklis ir izšķirošais lēmumam pamest Latviju. Izteiciens „gaisma tuneļa galā” attiecībā uz pašreizējo Latviju dzirdēts daudzkārt. Tas norāda, ka runa ir par cilvēkiem vajadzīgu nepieciešamību.
Kura vērtība var noderēt par vajadzīgo gaismu ne tikai atsevišķam cilvēkam, bet sabiedrībai kopumā? Vienīgi latviešu kultūrvides Latvija. Tāpēc, ka tas ir mērķis un vienlaicīgi līdzeklis mērķa sasniegšanai. Pie tam tāds, kas izmanto Dieva palīdzību. Tam ir izšķiroša nozīme, jo vienīgi Dieva iespējās ir palīdzēt latviešiem mainīt sev nelabvēlīgo spēka samēru. Tik daudz esam savu pārdevuši un atdevuši.
Pati minētā vērtība nav sveša. Pat dažu politisko partiju programmu sastāvā. Tā kā paredzamā īstenošana neievēro taisnīgos Dzīves, Dieva likumu nosacījumus, prasības, tad šī īstenošana nerod atbalsi sabiedrībā.
Šai reizē piedāvāju pārliecināties, vai manai „prātošanai” ir segums. To varētu izdarīt, ja savu izvēlēto vērtību piedāvātu un pamatotu kā gaismu tuneļa galā minētai kundzei. Ja tiešais konkrētais ieguvums būtu neliels, tad no tā izrietošiem secinājumiem jau ar nozīmi.