J. KULAKOVS, N. BEĻSKIS. KANTĀTE "VĒSTULES UZ BRUĢA "

Jura Kulakova kantāte “Vēstules uz bruģa” (2006) stāsta par 17 gadu senu gadu pagātni, ko dzejas pantos septiņās daļās ietērpis Normunds Beļskis. Mūzika saviļņo. Komponists bagāto, izteiksmes līdzekļu ziņā pat izšķērdīgo partitūru audis kā devīgs gobelēnists - negaidīti un asprātīgi te apvienojas dažādi žanri: roks, pops, akadēmisms, etnisks folks, parafrāzes, stilizācijas un variācijas par ļoti zināmām, asociatīvām tēmām... Smeldzīgajā poēmā aprakstītajai traģisko epizožu atklāsmei komponists pakļāvis visu iespēju arsenālu - stilu eklektiku, brīnišķas melodijas, emociju liriku un enerģijas pulsu. Izbungots varenu bungu ritmā, izdziedāts balsīs, izspēlēts stīgās un pūšamajos, kļuvis par visai interesantu lappusi latviešu kultūrvēsturē, kas adresēts vēstures piemiņai.

Godinot Latviju dzimšanas dienā, nu kantātei veidota jauna redakcija. Tā ieskicē veselas divas muzikālās vēstures lappuses, jo bez vēstulēm, kas uz bruģa, ienāk arī Aleksandra Čaka vēstījums poēmas “Mūžības skartie” veidolā. Tas ir vēl tikai topošais Jura Kulakova opuss, kura iepazīšana notiek tieši šeit un tagad – kā prologs, kopā ar orķestra balsīm skanot Aleksandra Čaka “Mūžības skarto” dzejai aktiera Jura Bartkeviča lasījumā.