Otrdien, 9. martā
Devalvācija ārvalstīs
Gan vietējie, gan ārvalstu devalvācijas atbalstītāji min tuvākus un tālākus piemērus no ārzemēm, tādējādi argumentējot, kāpēc arī Latvijai būtu jāizvēlas šis ceļš. Ja mēs paskatāmies ekonomikas teorijā, nav vienas skaidras atbildes, vai ar devalvāciju var panākt vēlamo efektu, vai nevar.
„Devalvācija ir metode, kuru daudzas valstis ļoti labprāt piemēro, bet nav īsti pārliecinošu piemēru par to, ka devalvācija būtu ilgtermiņā devusi valstīm kādu labumu,” skaidro akadēmiķe, Ekonomikas prognožu centra valdes locekle, Raita Karnīte.
Latvijas Bankas prezidenta padomnieks Uldis Rutkaste pārliecināts, ka tas ir ceļš uz nekurieni. „Devalvācijai jēga varētu būt tikai tad, ja viena valsts nodevalvē un cita ne – tad tu gūsti priekšrocību pret to valsti. Ja visas sāk to izmantot kā politiku, tad jēga nav nekāda.”
„Devalvācijas ilgākā laika posmā burtiski iznīcina valsts saimniecību,” papildina mecenāts un uzņēmējs Vilis Vītols.
Kāda ir citu valstu pieredze ar devalvāciju, kas notiek nākamajā dienā pēc devalvācijas un kāpēc tas nav risinājums Latvijai – atbildes uz šiem un citiem jautājumiem uzzināsiet, noskatoties pētnieciskā seriāla „Naudas zīmes" kārtējo sēriju.
Otrdien, 16. martā
2009. gada monētas
Jau par tradīciju kļuvusi Latvijas Bankas rīkotā ikgadējā aptauja, kurā noskaidro vispopulārāko iepriekšējā gadā izdoto Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētu. Tradīcija turpinās un pērn, līdz šim Latvijas Bankas izdoto, monētu klāstu papildināja piecas jaunas monētas – “Ūdens monēta”, “Mērnieku laiki”, “Latvijas Universitāte”, “Cūciņa” un “Ziemassvētku eglīte”. Jāatzīst, katra no tām nes sevī īpašu ziņu un auru. Un katra no tām ir īpaša un skaista. Tādēļ ir pat neiespējami pateikt – kura no šīm piecām monētām ir visskaistākā.
Jubilejas un piemiņas monētas Latvijas Banka izdod jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem – tā jau kļuvusi par izcilu un ļoti gaidītu tradīciju. Sevišķi apzinoties šo minētu lielo atzinību un popularitāti ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē.
“Autors šai idejai – viņš bija arī ilggadīgs Latvijas Bankas padomes loceklis - bija Bruno Rubess – ļoti plaša mēroga un dimensiju cilvēks. Viņš ļoti aizstāvēja to ideju, jo tā jau noteikti nebūt nav tik lēta un savā ziņā nav pat tik ienesīga. Bet es domāju, ka Latvijas Banka un Latvijas valsts ir viena no mūsu pazīšanas zīmēm. Un šīs Latvijas monētas ir ļoti augstu cienītas starptautiskajā monētu tirgū,” uzsvēra profesors, LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš.
Katrs šajā mazajā sudraba gabaliņā saredz kaut ko tieši sev svarīgu, nozīmīgu. Arī katram no jums ir iespēja nobalsot par 2009.gada Latvijas gada monētu, no 17.marta līdz 31.martam, izdarot to Latvijas Bankas mājas lapā www.bank.lv vai Latvijas Bankas ēkās Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē.
Bet pirms balsot, jums ir iespēja iepazīt visu piecu gada monētu stāstus, noskatoties raidījumu "Naudas zīmes"! Ir taču interesanti uzzināt, kura monēta katram no mums patīk visvairāk!
================
Saziņai ar pētniecisko seriālu:
Zanda Lūse
Tālr. 67 282 472, fakss 67 281 973
E - pasts: zanda.luse@pr-stils.lv
www.pr-stils.lv
